Эолика

Daudz vēju pūtuši un ūdens aiztecējis,
Un dzīvē kā jau dzīvē – raibi vien.
Pēc mirkļa mirklis zibot garām skrējis
Ar smaidu acīs sveicinot: Labdien!

Daudz soļu gājuši pār baltām smilgu skarām
Un dzīvē kā jau dzīvē – gadi skrien.
Pēc sejas seja atkal aizzib garām
Ar smaidu acīs sveicinot: Labdien!

Piedz.

Eolika!
Eolika!
Tā biji tu,
Tā biji tu, kas rūpes piemirst lika.
Eolika! Eolika!
Es nezinu,
Es nezinu,
Kas man no tevis tika,
Bet atkal atgriežos pie tevis, Eolika!

Daudz kūlas izdedzis un atkal zaļo augi,
Un dzīvē kā jau dzīvē – jā, nudien.
Pēc daudziem gadiem atnāk veci draugi
Ar smaidu acīs sveicinot: Labdien!