Vēstule

Vēstule
Es skatos sārtā kļavas lapā,
Ko rudens vējš un lietus kapā,
Tik sārta tā kā saule rietā.
Šī lapa dabas vēstule,
Ko raksta koka dvēsele.
Par savu sauli pasaulei,
Par to, cik maigs bij' pavasar's
Kad plauka zēla katrs zars,
Ko skāra vēlīgs saules stars.
Par to, ka saule vasarā
Tai dzēla tā kā negudra,
Un rimās tikai vēlu vakarā.
Par to, ka miers reiz vajadzīgs,
Ka saules skatiens tagad slīps,
Bet rudens vējš tai vienaldzīgs.

Vēstule galā
Un citām to līdzi
No zara vējš noplēsis
Cels debesīs.
Vēstuli atradīs
Vientuļā ielā
Kāds sētnieks no rīta
Un prom aizslaucīs.