Kā Izkusis Krīts

ir rīts, bruģis tā kūst,
lietus tam cauri plūst.
un es, kurpju man nav,
noziedzies atkal jau.

es esmu tik brīvs
kā izkusis krīts,
viss ap mani top balts,
eju ielās tik stalts.

un lai, visi jau zin,
tas vairs nav jāatmin,
ka tu esi man viss.
lietus jau pārstājis...

pat sētniekam, kas šorīt dejo,
vairs tango neklibo.
un doties prom no sevis varbūt
es mazliet pasteidzos.
bet tu zini, ja
tu būsi tepat,
es nākšu tevi meklēt.

ir nakts, gaisma jau lūst
logos un cauri plūst,
un tu esi tepat
tik balta kā pagājšnakt.

es esmu tik dzīvs,
un manī kas mīt,
tas ir - meklēt un dot.
tev tas jāsaprot.