Ноктюрн (А. Кублинский — Ю. Брежгис)

Naktīs šaurās Vecrīgas ielās
Dzirdu senu gadsimtu soļus,
Soļi te klaudz,
Ir staigājis ļaužu tik daudz.
Soļu tik daudz,
Bet nedzirdu tavus.

Naktīs dzegās atpūšas putni,
Lido tikai laternu strēles.
Kādai man būt?
Kā laternai rītā, kas zūd?
Laterna zūd,
Bet nezudīs sapņi.

Naktīs spārnos paceļas ilgas,
Ticu, reiz tu atnāksi, labais.
Nāksi kā rīts,
Kas saulainā mirdzumā vīts,
Nāksi man līdz,
Nu būsim mēs kopā.