Tavas mājas manā azotē

Kaut uz vienu dienu, kaut vai tikai uz vienu
Met mūs uz zemes tālu vai vistālāko galu,
Kur var klāties plāni, ja nepieklājīgs,
Bet citādi dzīve kā kamīns mājīgs,
Viss kā pirmssākumos
Ļaudis alās un ierakumos.

Uz manas ielas
Nav ne mājas, ne sienas,
Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini,
Mīļā, tavas mājas manā azotē,
Mīļā, tavas mājas manā azotē.

Kaut uz vienu dienu, kaut vai tikai uz vienu
Dod savas drēbes man, lūk, tev manas un
Metam tās prom.
Divi kaili, bez pasēm un tituliem - vīrs un sieva
Viss kā pirms Kristus, es - Ādams
Un tu - mana Ieva.

Uz manas ielas
Nav ne mājas, ne sienas,
Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini,
Mīļā, tavas mājas manā azotē,
Mīļā, tavas mājas manā azotē.

Vēl viens mirklis un tu aizlido, es tevi redzu,
Bet nezinu, kurp tu klejo
"Zāle" vai aeroplāns, stikla acīm
Tu lūdz mani dejot.
Lai tā būtu - šī deja ir pēdējā, es aizveru acis,
Mēs krītam lejā,
Debesjums, debesjums, šo dienu
Zeme iztiks bez mums.

Uz manas ielas
Nav ne mājas, ne sienas,
Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini,
Mīļā, tavas mājas manā azotē,
Mīļā, tavas mājas manā azotē.
Mīļā, tavas mājas manā azotē
Jo mīļā, tavas mājas manā azotē